a18,35.
b18,2.3.
c8,5. 31,8.
dĪjab.14,2. Jēk.4,14.
e18,10. 104,32. 2Moz.19,16.
f18,15.
g18,17.46.
h33,3. 92,4.
iSak.21,31.
j144,7.8.
k128,3.
l5Moz.28,4. Ījab.21,10.
m33,12. 146,5.

Psalms 144

Pateicība un lūgšana.

1Dāvida dziesma. Slavēts lai ir Tas Kungs, mans patvērums, kas manām rokām māca kauties, un maniem pirkstiem karot, a 2Mans žēlotājs un mana stiprā pils, mans patvērums un mans izglābējs, manas priekšturamās bruņas, uz ko es paļaujos, kas manus ļaudis man dara paklausīgus. b 3Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu lieci vērā? c 4Cilvēks ir kā dvaša, viņa laiks ir kā ēna, kas aiziet. d 5Kungs, nolaid Savas debesis un kāp zemē, aizskar kalnus, ka tie kūp. e 6Met zibeņus un izkaisi tos, šaudi Savas bultas un izbiedē tos. f 7Izstiep Savas rokas no augstības, atpestī mani un izglāb mani no lieliem ūdeņiem, no svešinieku rokas! g 8Viņu mute runā melus, un viņu labā roka ir viltus roka. 9Ak Dievs, es Tev dziedāšu jaunu dziesmu, es Tev dziedāšu ar desmit stīgu koklēm. h 10Tu ķēniņiem dod pestīšanu, un izglābi Savu kalpu Dāvidu no nikna zobena. i 11Izglābi mani un atpestī mani no svešinieku rokas, kas ar savu muti melus runā, un viņu labā roka ir viltus roka; j 12Ka mūsu dēli uzaug savā jaunībā kā stādi, mūsu meitas kā izcirsti stūra pīlāri pils namos. k 13Ka mūsu klētis ir pilnas un izdod visādu mantu, ka mūsu ganāmie pulki pa tūkstošiem vedās un pa simts tūkstošiem mūsu laidaros; 14Ka mūsu liellopi augļojās, un ka postīšanas, laupīšanas, vaidēšanas nav pa mūsu ielām. l 15Svētīga tā tauta, kam tā klājās, svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu. m
Copyright information for LvGluck8