a104,1.
b104,32.
c118,8.9.
d104,29. Māc.3,20.21.
e46,8.
f33,46. Nehem.9,6.
g103,6. 1Sam.2,5. Jes.61,1.
h14,145.
i2Moz.22,21. 1,6.
j2Moz.15,18.
Psalms 146
Īstena paļaušanās uz Dievu.
1Alleluja! Slavē To Kungu, mana dvēsele. a 2Es slavēšu To Kungu, kamēr dzīvošu, es dziedāšu savam Dievam, kamēr vēl še būšu. b 3Nepaļaujaties uz lieliem kungiem, uz cilvēku bērniem, kas nekā nevar palīdzēt. c 4Cilvēka garam jāiziet, viņam jāpaliek atkal zemes kārtā, tai dienā visi viņa nodomi iet bojā. d 5Svētīgs tas, kam Jēkaba Dievs par palīgu un kam cerība stāv uz To Kungu, savu Dievu! e 6Viņš debesis un zemi radījis, jūru un visu, kas tur iekšā; Viņš uzticību tur mūžīgi. f 7Viņš tiesu nes tiem, kas varas darbus cieš, dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus. g 8Tas Kungs atdara akliem acis, Tas Kungs uzceļ nospiestus; Tas Kungs mīļo taisnus. h 9Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāriņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgiem Viņš ceļus samaitā. i 10Tas Kungs valdīs mūžīgi, tavs Dievs, ak Ciāna, līdz radu radiem. Alleluja! j
Copyright information for
LvGluck8