a33,20. 60,18. Dāv.dz.46,5. 48,9. 87,1.
bDāv.dz.118,19. Habak.2,4.
c27,5. Dāv.dz.34,4.
d2Moz.3,14.15. 5Moz.32,4.
e25,2.
fDāv.dz.143,10. Sak.3,7-9. 14,2.
g73,24.
hDāv.dz.63,2. 113,55.
i30,10.
j26,3. Jāņ.15,5.
kDāv.dz.66,12.
l9,3. 11,14. 54,2.
m28,19. Jer.2,27. Hoz.5,15.
n13,8. (66,9.) Jāņ.16,21.22. Parād.12,2.
o7,15.
pEceh.37.3.5. Dan.12,2.
q57,2.(1Moz.7,16.)
rĪjab.16,18. Mih.1,3. Parād.6,10.
Isaiah 26
Par paļaušanos uz Dievu un augšāmcelšanos.
1Tai dienā šo dziesmu dziedās Jūda zemē: mums ir stipra pilsēta, pestīšanu Viņš mums ceļ par mūri un par stipru pili. a 2Atveriet vārtus, lai taisni ļaudis ieiet, kas ticību tur. b 3Kam nešaubīgs prāts, tam Tu uzturi pastāvīgu mieru, jo uz Tevi viņš paļaujas. c 4Paļaujaties uz To Kungu mūžīgi, jo Tas Kungs Dievs ir viens akmens kalns mūžīgi. d 5Jo Viņš nogāž, kas augstībā dzīvo, to augsto pili, to Viņš pazemo, to Viņš pazemo pie zemes, to Viņš met pīšļos. e 6Kājas viņu samīs, zemu ļaužu kājas, nabagu pēdas, 7Taisnam ceļš ir līdzens, taisnam teku Tu līdzini. f 8Uz Tevi, uz Tavas tiesāšanas ceļu mēs arī gaidām, Kungs; pēc Tava vārda un pēc Tavas piemiņas dvēsele kāro! g 9Mana dvēsele ilgojās pēc Tevis naktī, un mans gars iekš manis agri Tevi meklē. Jo kad Tava sodība parādās virs zemes, tad pasaules iedzīvotāji mācās taisnību. h 10Kad bezdievīgam parāda žēlastību, tad viņš nemācās taisnību; viņš dara netaisnību taisnā zemē, jo viņš neredz Tā Kunga augstību. i 11Kungs, Tava roka ir paaugstināta, to tie neredz; tie redzēs kaunēdamies to karstumu par Taviem ļaudīm, un uguns aprīs Tavus pretiniekus. 12Kungs, Tu mums dosi mieru, jo visu mūsu darbu Tu mums esi padarījis. j 13Kungs, mūsu Dievs, citi kungi bez Tevis pār mums valdījuši; bet caur Tevi vien mēs pieminam Tavu vārdu. k 14Tie ir nomiruši un netaps dzīvi, tie ir ēnas un vairs necelsies; tā Tu tos esi piemeklējis un izdeldējis un visu viņu piemiņu iznīcinājis. 15Tu, Kungs, esi vairojis tos ļaudis, vairojis tos ļaudis, parādījis savu godību, tālu aizcēlis visas zemes robežas. l 16Kungs, bēdās tie Tevi meklē, kad Tu tos pārmāci, tad tie gauži lūdzās. m 17Tā kā grūtai sievai ir sāpes, kad viņai dzemdēšana uziet, un tā brēc savās raizēs, tā mēs bijām, Kungs, Tavā priekšā. n 18Mēs bijām grūti, mēs bijām raizēs, bet dzemdējām tik vēju; mēs tai zemei nevarējām palīdzēt, un pasaules iedzīvotāji nedzima. o 19Tavi mirušie dzīvos, mani miroņi celsies augšām. Uzmostaties un gavilējiet, jūs, kas pīšļos guliet; jo Tava rasa ir kā rasa uz zāli, un mirušos zeme izdos ārā. p 20Ejat, Mani ļaudis, ejat savos kambaros, un aizslēdzat savas durvis aiz sevis, paslēpjaties kādu mazu brīdi, kamēr tā dusmība pāriet. q 21Jo redzi, Tas Kungs izies no Savas vietas, piemeklēt netaisnību pie zemes iedzīvotājiem, un zeme atsegs savas asinis un neapklās vairs savus nokautos. r
Copyright information for
LvGluck8